Jeļenas Kažokas gleznu izstāde ’’Mežs – dzīvības avots!’’

No 15. janvāra līdz 15. februārim Olaines Vēstures un mākslas muzeja lielajos logos apskatāma Jeļenas Kažokas gleznu  izstāde “Mežs – dzīvības avots!”.

Jeļena Kažoka ir dzimusi Ukrainā, Ļvovas apgabalā. Uz dzīvi Latvijā pārceļas 1988.gadā. Kopš 2006.gada dzīvo Olaines novadā.

2006.gadā iestājusies  Latvijas Mākslas  akadēmijā, aktīvi piedalās plenēros un kopizstādēs, kopš 2014.g. regulāri rīko personālizstādes. 2015.g. LMA ieguva Maģistra grādu glezniecībā.

Māksliniece strādā dažādās tehnikās un stilos, no klasikas līdz abstrakcijai, nemitīgi eksperimentējot ar mākslas veidiem, materiāliem un formām. Viņas darbu klāstā ir keramika, mozaīka, ledus skulptūras un darbi pilsētvidē: mākslas grupas darbs Polijā – sienu gleznojums  Dolskā (2009.g), Kandavā – mozaīka „7 dienas”, (2015.g.), Jāņupē – Patriotu laukumā mozaīkas ansamblis (2015.g.), Spānijā – Fabero bērnu laukuma sienas gleznojums (2016.g.), Kandavā – galds, mozaīka (2019.g.), Iecavā – brīvdabas gleznu takas kopizstāde “Iecava” (2021.g.), Iecavas Evaņģēliski luteriskā baznīcā “TICĪBA, CERĪBA, MĪLESTĪBA” (2021.g.)

“Mana mīlestība pret mežu ir bezgalīga.

Mežs, mežiem, mežā…  Koks mūsu dzīvē…

Vai esat padomājuši, cik saudzīgi mēs izturamies pret koku, cik lietderīgi izmantojam koka izstrādājumus?

Vai aizdomājaties par koka dzīvi,  kas ar to notiek  pēc tam, kad tas atstāj mežu?

Koku ansamblis pārklāj laukumus un veidojas mežs. Ļaužu varā ir to iznīcināt vai saudzēt, pilnveidot, cienīt, rūpēties un censties saglabāt tā maģisko pievilcību. Tik universāls, dzīvībai draudzīgs materiāls!  Tas ir siltums, gaisma, ūdens, zāles, mājoklis ne tikai mums, bet arī dzīvniekiem, kukaiņiem, putniem. Gluži kā cilvēks, katrs koks ir ļoti individuāls savā izskatā, uzbūvē. Divus identiskus kokus atrast nav iespējams, tādēļ nepieciešams pārdomāti  izturēties pret koku izmantošanu. Katram no mums vajadzētu iestādīt kaut vienu koku savā dzīvē, kā pateicību mežam, kokam.

Mūsu uzdevums – iemācīt katru klausīties, cienīt un uzturēt tīru mežu, pateikties katram kokam par mūsu veselību un dzīvību.” stāsta J. Kažoka.