ALEVTĪNAS MOŠENKOVAS IKONU ZĪMĒJUMU IZSTĀDE “BEZVĀRDĪBA

Mošenkova Alevtīna Ivana meita ir dzimusi Urālā, Nitvas pilsētā, Permas apgabalā. Alevtīna Mošenkova ar zīmēšanu aizrāvās jau no bērnības. Jaunībā viņa apmeklēja glezniecības studiju Permas mākslas galerijā, vēlāk mācījās N. Krupskajas Maskavas Mākslas universitātē, Zīmēšanas un glezniecības nodaļā. 1964.gadā ikonogrāfijas meistare atbrauca uz Latviju ar mērķi iestāties Latvijas Mākslas Akadēmijā, Dizaina nodaļā, kuru  absolvēja 1972.gadā.

Pēc mācībām Akadēmijā ikonogrāfijas meistare strādāja Latvijas Vieglās rūpniecības Ministrijas konstruktoru birojā, dekoratīvi-lietišķās mākslas kombinātā “Māksla”, pēc tā slēgšanas sāka strādāt Pārdaugavas Svētās Trīsvienības baznīcā.

Kopš 1987.gada visa radoša uzmanība tiek veltīta ikonogrāfijai- ikonu zīmēšanai, baznīcas apgleznošanai (Rīgas Pārdaugavas Svētās Trīsvienības, Jelgavas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku), mājas baznīcas un pasniedz ikonogrāfijas mākslu pēc pašas izstrādātas apmācības programmas “Radīšanas dienas”.

TEO RALFA JĒKABSONA PERSONĪGĀS PORCELĀNA TRAUKU KOLEKCIJAS IZSTĀDE ”LIDOJOŠĀ TAUTUMEITA”

Olaines Vēstures un mākslas muzejā bija aplūkojama jaunā un ambiciozā Rīgas porcelāna trauku kolekcionāra Teo Ralfa Jēkabsona izstāde “Lidojošā tautumeita”. Lai gan izstādes autoram Teo Ralfam Jēkabsonam 18 vēl tikai drīzumā būs, viņš jau izveidojis vairāk nekā 1000 dažādu Rīgas porcelāna trauku kolekciju.

Teo Ralfs ir neparasts jaunietis, un viņa aizraušanās ar kolekcionējamiem traukiem ir tik liela, ka viņš spēj nosaukt servīzes vai trauka nosaukumu, formas un dekora autoru un aptuveno ražošanas gadu, vien uzmetot tam īsu skatu. Pats kolekcionārs stāsta: “Ar Rīgas porcelānu aizraujos kopš 2015.gada. Tad, kad ievēroju vecos fabrikas korpusus, kuri vēlāk tika nojaukti. Tik ļoti vēlējos vienu formiņu, kurā varētu atliet porcelāna masu. Tas šķita kaut kas maģisks! Pāri rūpnīcas žogam varēja saskatīt Viktorijas, Siguldas un Ilonas servīžu formas, kuras arī ir vismīļākās.

SVETLANAS ŠIROKAJAS GLEZNU IZSTĀDE ’’VĒL MAZDRUSCIŅ VASARAS…’’

Svetlana Širokaja ir cieši saistīta ar Olaini, Olaines novadu. Jau būdama skolniece, aizrautīgi zīmējusi un gleznojusi. To pamanījuši arī skolotāji un palīdzējuši meitenei izkopt savu talantu. Lai arī sākotnēji ar gleznošanu nodarbojusies hobija līmenī, velāk viņa pabeigusi gleznošanas kursus Latvijas Mākslas akadēmijā, Rīgas vieglās rūpniecības tehnikumā ieguvusi trikotāžas rūpniecības specialitāti un ilgus gadus darbojusies Jurija Ivanova Cirkunova studijā.

Strādājusi LPST Autotransporta uzņēmumā par grafisko dizaineri un vēlāk Jelgavas Tehniskajā licejā pasniegusi zīmēšanu.

Svetlanai ļoti patīk gleznot, patīk eksperimentēt ar krāsām, materiāliem un dažādām mākslas tehnikām. Viņa atrod dažādus ceļus, kā izpaust savas emocijas caur krāsām un materiāliem. Patīk saskatīt nianses un gaismu spēli. Šogad īpaši tuvu sirdij bija pašas dārzā izplaukušie ziedi. Tie uzrunājuši ar savām skaistajām krāsām, formu dažādību un faktūru spēlēm.

AUDĒJU PULCIŅA “ATVASARA” IZSTĀDE ”MAZU BRĪDI PIRMS…”

Varbūt kāds jautās, kāpēc izstādei bija tāds nosaukums?

Izstādes nosaukumam dotas V. Plūdoņa dzejas rindas.

Izstāde tika atklāta mazu brīdi pirms…  Zeme uzsāk savu ceļu uz gaismu.

Arī mazu brīdi pirms… 2022.gada martā pulciņam bija dzimšanas diena – 25 gadi, kopš Olainē ir iespēja sanākt kopā viena no vissenākā amata pratējām un interesentiem iepazīt un apgūt  šā amata prasmes.

Šajā izstādē piedalījās gan ilggadējās pulciņa dalībnieces, gan jaunās pulciņa dalībnieces, kuras pievienojās pulciņam mazu brīdi pirms (pandēmijas).

Izstādē piedalījās audēju pulciņa “Atvasara” dalībnieces :

Brigita Čača                Ruta Mazure               Mārīte Urbanoviča 

Elita Petrikaite          Velta Hertmane                   Marija Lapo     

Tatjana Lapo              Janīna Lapo

PADOMJU LAIKU EGLĪŠU ROTĀJUMU IZSTĀDE

Muzeja logos uzmirdzēja pārsteigums- daudz spožu un krāsainu padomju laiku eglīšu rotājumu! Bieži vien Ziemassvētku eglīti padomju laikos rotāja rotaļlietu un rotājumu pārpilnība. Bumbas, tāpat kā tagad, bija dažāda lieluma, taču unikālākās bija ar apaļiem iedobumiem, kurās iekrita vītņu gaisma, radot pasakainu apgaismojumu.

Kāds prieks, ieraugot jau sen aizmirstos rotājumus un atkal iekarinot tos eglītēs.